Somu līcī šobrīd vērojama neierasta un diezgan satraucoša aina – desmitiem Krievijas “ēnu flotes” naftas tankkuģu stāv dīkstāvē un nekur nepārvietojas.
Šie kuģi gaida savu kārtu, lai piestātu Krievijas ostās, kuras šobrīd nespēj pilnvērtīgi strādāt Ukrainas drona triecienu dēļ. Šāda masveida kuģu drūzmēšanās vienā no pasaules aktīvākajiem kuģošanas ceļiem rada nopietnas bažas gan par drošību, gan iespējamām vides katastrofām.
Kāpēc tankkuģi ir apstājušies?
Galvenais iemesls šim sastrēgumam ir bojājumi naftas termināļos, kas radušies pēc pēdējā laika uzbrukumiem Krievijas infrastruktūrai. Ostas kā Ustjluga un Primorska, caur kurām parasti plūst gandrīz puse no Krievijas naftas eksporta, šobrīd darbojas ar lielām grūtībām. Kuģi vienkārši netiek ielaisti ostās, jo nav iespējams veikt iekraušanas darbus.
Eksperti norāda, ka šie tankkuģi nevar tāpat vien doties uz citām tuvējām ostām Eiropā. Tā kā tie ir saistīti ar Krievijas sankciju apiešanas shēmām, pastāv liels risks, ka jebkurā citā ostā tos varētu aizturēt vai arestēt. Tāpēc apkalpēm neatliek nekas cits kā gaidīt starptautiskajos ūdeņos vai tiešā Krievijas robežas tuvumā, cerot uz drīzu termināļu salabošanu.
Kas īsti ir “ēnu flote”?
Krievijas ēnu floti veido vairāk nekā 3000 kuģu, kas bieži vien ir nolietoti un tehniski sliktā stāvoklī. Daudzi no šiem tankkuģiem ir vecāki par 20 gadiem – laiku, kad šāda tipa tehniku parasti nodod metāllūžņos. Krievija pēdējos gados ir iztērējusi miljardus, lai iepirktu šādus vecus kuģus, jo tie ļauj turpināt naftas tirdzniecību, neievērojot Rietumu noteiktās sankcijas un cenu griestus.
Šie kuģi bieži maina savu identitāti, izmanto viltotus datus un ir reģistrēti eksotiskās valstīs, kur neviens stingri nepārbauda to tehnisko stāvokli vai apdrošināšanu. Turklāt pastāv aizdomas, ka šo kuģu apkalpes nav tikai jūrnieki, bet tajās varētu būt iesaistīti cilvēki ar saikni pret Krievijas drošības dienestiem.
Milzīgs risks Baltijas jūras ekoloģijai
Vides aizstāvji un speciālisti saskata lielu bīstamību tieši kuģu tehniskajā nolietojumā. Tā kā šie tankkuģi ir veci un tiem trūkst pienācīgas apdrošināšanas, jebkura avārija vai sūce varētu beigties ar milzīgu nelaimi. Ja notiktu naftas noplūde, nebūtu skaidrs, kurš segs tīrīšanas izdevumus un zaudējumus, jo kuģu īpašnieki bieži vien ir paslēpti aiz vairākiem ofšoru uzņēmumiem.
Lai gan šobrīd lielākā daļa tankkuģu ir tukši, jo gaida iekraušanu, tie joprojām ir bīstami. Katrā kuģī ir ievērojams daudzums degvielas, kas nepieciešams paša kuģa darbībai. Sadursme vai spēcīga vētra varētu izraisīt degvielas noplūdi, kas Somu līča trauslajai ekosistēmai nodarītu smagu triecienu.
Militārā spriedze un “Baltijas sardze”
Situācija nav tikai par naftu un dabu, tā ir kļuvusi par nopietnu drošības jautājumu. Kopš 2025. gada sākuma NATO ir uzsākusi īpašu operāciju “Baltijas sardze”. Tās mērķis ir uzmanīt tieši šos aizdomīgos kuģus, jo iepriekš ir fiksēti gadījumi, kad tie, iespējams, apzināti bojājuši zemūdens sakaru kabeļus.
Krievija savukārt reaģē, palielinot savu karakuģu klātbūtni reģionā, it kā lai “apsargātu” savu floti. Tas rada bīstamu saspīlējumu, jo Igaunijas un citu kaimiņvalstu jūras spēki ir spiesti būt nepārtrauktā gatavībā. Igaunijas amatpersonas atzīst, ka situācija ir juridiski sarežģīta – saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, kuģiem ir tiesības uz “miermīlīgu caurbraukšanu” un pat gaidīšanu, ja tie nepārkāpj noteikumus. Tomēr ir skaidrs, ka desmitiem šādu “peldošu bumbu” atrašanās vienuviet nevienam neļauj justies mierīgi.
Nauda, kas baro karu
Neraugoties uz visām grūtībām, Krievijas ieņēmumi no naftas joprojām ir milzīgi. Pateicoties tam, ka globālajā tirgū trūkst resursu un cenas ir pieaugušas, Krievija spēj nopelnīt pat 150 miljonus dolāru dienā papildus tam, ko tā plānoja. Somu līcis šajā shēmā ir kā galvenā asinsrite.
Tagad šī asinsrite ir aizsērējusi. Kamēr Ukrainas droni traucē darbu ostās, Krievijas budžets zaudē naudu, bet Baltijas jūra riskē ar piesārņojumu. Šis sastrēgums nav tikai loģistikas problēma – tas ir spilgts piemērs tam, cik tālu viena valsts ir gatava iet, lai apietu ierobežojumus, upurējot gan starptautisko drošību, gan dabas aizsardzību.
